Eucalyptus. Murray Bail

Tā vien šķiet, ka man lasīt Ms Marii blogu ir bīstami, jo katru reizi, kad izlasu kādu Ms Marii grāmatas aprakstu, man uzreiz to grāmatu gribas lasīt (un attiecīgi nopirkt). Par „Eucalyptus” es uzzināju tieši minētajā blogā un jutos tieši tik saintirģēta, lai tūlīt skrietu uz bookdepsitory.com un grāmatu sev iepirktu. Ar tās lasīšanu gan es vairs tik ļoti nesteidzs, jo kamēr man to atsūtīja, biju jau paspējusi ieplānot lasīt viskautko citu un galu galā nospriedu, ka šī grāmata taupāma karstākam laikam. Bet maija vidū beidzot tai pieķēros, jo šķita, ka nu ir pienācis īstais brīdis. Ms Marii savā aprakstā jau bija kārtīgi nobrīdinājusi, ka grāmata ir dīvaina un patiks ne visiem, tāpēc centos tai pieiet bez lielām ekspektācijām, lai arī sižeta atstāsts lika domāt, ka grāmatai man būtu ārkārtīgi jāpatīk.

Austrālijā dzīvo kāds vīrs, kurš savā „dārzā” ir savācis pasaulē visplašāko eikaliptu kolekciju (izrādās, ka eikaliptam ir simtiem dažādu pasugu, vēl vairāk esot tikai akācijām). Bez iespaidīgās eikaliptu kolekcijas šim vīram ir arī nepārspējami daiļa meita- Elēna- un, kad pienāk laiks viņu izprecināt, viņas tēvs izgudro neticamu nosacījumu- viņa meitu drīkstēs precēt tas vīrietis, kurš spēs nosaukt katru eikaliptu, kas atrodams viņa kolekcijā.
Gadiem ejot sāk šķist, ka uzstādītais līgavaiņa kritērijs ir absolūti neizpildāms, tomēr beidzot parādās kāds, kuram šis uzdevums varētu būt pa spēkam un tā izskatās, ka Elēnas liktenis ar to arī ir izlemts, bet tad dārzā sāk parādīties noslēpumains svešinieks, kurš meitenei stāsta eksotiskus stāstus par visu pasauli…

Lai kā es būtu cerējusi, ka man šī grāmata ārkārtīgi patiks, realitāte tomēr izrādījās citāda- es nespēju tikt uz viena viļņa ar to. Tiesa gan, uzreiz jāsaka, ka man pēc grāmatas izlasīšanas palika tāds īpatnējs iespaids- ka man grāmata nevis nepatika, bet es to pamatīgi nesapratu, un ka tā pēc pāris gadiem būs obligāti jāizlasa atkal, jo izskatījās, ka tai ir milzīgs potenciāls kļūt par vienu no manām mīļākajām grāmatām, tikai es to izlasīju nepareizajā laikā vai noskaņojumā.
Laikam galvenais, ko par šo grāmatu var teikt- tā ir absolūti nepiesaistīta loģikai, tā plūst pati savā realitātē un īsti nelīdzinās nekam, ko līdz šim esmu lasījusi. No vienas puses šī grāmata ir savdabīga eikaliptu enciklopēdija, tomēr eikalipti šeit aprakstīti neticami negarlaicīgi, es nebūtu domājusi, ka tas vispār ir iespējams. No otras puses šis ir dīvains stāsts par cilvēku attiecībām, apsēstībām un savā ziņā arī par sievietes zemo lomu sabiedrībā (darbība risinās apmēram 20. gs 50. gados laikam). Un tad vēl svešinieka stāstītie stāsti piešķir šai grāmatai vēl vienu dimensiju, pavisam jaunu dziļumu. Pēc noskaņas grāmata ir viegla un gaisīga, tāda lēna un liega, nesteidzīga, pat sapņaina un noteikti realitātei vai loģikai nepiesaistīta. Patiešām grūti saprast, kāpēc tad tā īsti mani neaizķēra, jo pēc visiem parametriem tā ir tieši tāda grāmata, kam man būtu jāpatīk.
Lai arī man šķita, ka autoram ne visai veiksmīgi ir izdevies atklāt Elēnas raksturu (šķita, ka viņam vienkārši ir bijis grūti iejusties sievietes ādā), tomēr man Elēna ārkārtīgi patika vizuāli- tāds neklasisks skaistums, tieši tāda, uz kuru es uz ielas atskatītos. Vīriešu raksturi ir izveidoti veiksmīgāki un dzīvāki un tas noslēpumainais svešinieks mani ļoti ātri savaldzināja. Nu kā gan var nepatikt noslēpumains vīrietis, kurš savu izredzēto dāmu aplido tik smalkā un netveramā veidā- stāstot stāstus? Un paši stāsti man arī patika, brīžiem šķita, ka tā ir grāmatas labākā daļa.

Man ir grūti noteikt, kāpēc tieši mani šī grāmata nespēja aizkustināt vai iepatikties, bet rezultāts ir tāds, ka grāmatas uzstādījums man patika labāk par tā izpildījumu. Tomēr es joprojām turos pie domas, ka es šo grāmatu vienkārši nesapratu un noteikti došu tai otro iespēju iekarot savu vietu manā mīļāko grāmatu plauktiņā. Starp citu, pēc šīs gramatas izlasīšanas man ārkārtīgi sagribējās atkal izlasīt Dziedoņus ērkšķu krūmā, kaut kas šinī grāmatā ir tāds, kas ļoti tos atgādināja.
Es ilgi domāju par to, kādu vērtējumu šai grāmatai likt, bet sapratu, ka pašlaik man to novērtēt būtu neiespējami un varbūt pat nepareizi, tāpēc atzīmju likšanu atstāšu uz nākamo grāmatas lasīšanas reizi.

About spigana

Atskaņas no Spīganas. Viņa bildē un bildējas pati, lasa, dažkārt naktīs kliedz, bet rītos pieraksta sapņus. Šeit lielākoties tikko izlasīto grāmatu apraksti, pāris sapņi un sadzīves ainiņas. Pārējais: http://www.spigana.com http://spigana.tumblr.com View all posts by spigana

2 responses to “Eucalyptus. Murray Bail

  • msmarii

    Vienlaicīgi jūtos glaimota un sabijusies, ka atstāju tādu iespaidu 😀 Nu jā, stāsts ir īpatnējs un varbūt man palaimējās to izlasīt īstajā laikā. Ja pirmo reizi lasītu tagad, iespējams, ka nepatiktu vai domātu savādāk, bet mani tik ļoti pārņēma savā varā tas mīlas stāsts “caur eikaliptu lapām”, pat īpaši nekad neesmu iedziļinājusies personāžu raksturos. Varbūt nākamajā reizē Tev būs citas izjūtas.

    • spigana

      Ar mani un grāmatu lasīšanu ir tā, ka es gandrīz nekad nespēju izbaudīt grāmatu, ja tanī nav veiksmīgi izveidoti varoņi. Ticami un interesanti varoņi ir viens no maniem labas grāmatas kritērijiem.
      Bet vispār par šo grāmatu es tiešām esmu pārliecināta, ka kādu citu reizi man viņa patiks.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: