pirkstgaliem aizdegoties
neveiklie vārdi iet bojā
Klāva vakars
Category Archives: Spīgana
Vasara. Saule. Siltums.
Stāsts par vasaras rītu, rītu, kas sākās 4 no rīta ar rasu, miglu un fotogrāfiju.
Un par nejaušu peldi tuvējā dīķī. Par to, ka Spīgana iekrīt ūdenī, bet kameru vienalga turēs izstieptās rokās virs ūdens.
Par karstu tēju un siltu džemperi pēc tam.
Par badmintonu pēc brokastīm un par ķiršiem.
Par daudz, daudz mazām lietām.
Paldies Mārtiņam Melecim par bildēm, šodien pasmaidīju, kad saņēmu 🙂
Zirnekļi un dubļi
Pretīgums.
Kā melna zampa gar manām kājām skalojas pretīgums, iesūcas manā ādā, atņem man spēju kustēties, sasaldē kliedzienu manās lūpās, aizbiedē asaras no manām acīm, tas apņem mani, tas izdzēš mani.
Es neesmu nekas.
Tikko dzirdams čuksts, vēja brāzma koku galotnēs, sniegpārsliņa, kas izkūst uz mēles.
Viss.
Nekas.
Beigas.
Tukša čaula.
Īsa pamācība Spīganas nobiedēšanā.
Kā nobiedēt Spīganu gandrīz līdz panikai?
Mans dārgais kaķītis to tikko paveica ļoti veiksmīgi:
Atnāk Spī mājās, slēdz vaļā durvis un gaida jau ierasto bļaušanu aiz durvīm par tēmu “Un kur Tu tik ilgi vazājies, ko?!”. Bet… Nekā. Pilnīgs klusums. Spī ieiet dzīvoklī, sauc kaķi- nekādas reakcijas un uz savu vārdu taču viņa atsaucās vienmēr, jo tā ir gandrīz 100% garantija dabūt kārumus. Nē, klusums.
Spī skraida pa dzīvokli, pārbauda visas ierastās un jau arī neierastās kaķa lokācijas vietas- nu nav! Un dzīvoklī nav daudz vietas, kur noslēpties vienam mazam, rudam mežonim.
Un tad… tāda maza pazīstama balstiņa, skaidrs- ir kaut kur iesprūdusi! Bet kur? Nu nav te kur viņai iesprūst. Spī stāv istabas vidū ar absolūtu neizpratnes izteiksmi sejā un gaida- nu no kurienes skan balss? Tā, izklausās, ka no tā istabas stūra, kur stāv skapis. … Nu nevar taču būt, ka tas mazais neradījums ir palicis tik dumš, lai iesprūstu starp skapi un sienu… Tur pat nav tik daudz vietas! Un balss tāda klusiņa, klusiņa…
Un tad piepeši pār Spīganu novēlās apskaidrība- kaķītis ir ielīdis skapī, kamēr Spī meklēja, ko vilkt mugurā un tur ir palicis arī pēc tam, kas būtībā nozīmē to, ka viņa drēbju skapī laiku ir pavadījusino sešiem vakarā līdz pat pusvieniem naktī.
Ziniet, ko tik nevar iedomāties pa savu dzīvokli meklējot kaķi un gandrīz nonākot līdz pārliecībai, ka viņas tur nav?
Galu galā… Spī kaķis ir tas radījums, ko viņa mīl tikpat ļoti kā sevi….
Skatiens
Tu skatījies tā, ka es pagriezu galvu un sekoju Tavam skatienam tikai, lai ieraudzītu kailu sienu sev aiz muguras.
Tavs skatiens bija tik ciešs un intensīvs, ka man šķita- Tu lūkojies man cauri. Bet mirklī, kad ieraudzīju sienu, kad sapratu, bija par vēlu, jo sapnis bija izgaisis līdz ar Tevi, un es atkal redzēju tikai skapi un vēl vienu kailu sienu.
Pusnaktī ielej man vīnu
Pusnaktī no 12. uz 13. oktobri Spīgana gulēja karstā vannā, dzēra vīnu un lasīja Markesu. Uz vannas malas klusi izlaidies murrāja kaķis. Un skanēja… Skanēja klusums no zvaigznēm un šo klusumu burvīgi pārtrauca telefona zvanīšana.
Patiesībā līdz apaļajiem 20 bija jāgaida vēl 23 stundas un 45 minūtes, bet kuru gan tas interesē, ja 13. oktobris ir klāt?
Un vēl viens gads ir aizvadīts. Ļoti, ļoti skaists gads, starp citu.
Nu tad, mīļie, par vēl vienu tikpat burvīgu un satriecošu gadu. Priekā!
Why don’t you take another little piece of my soul
Why don’t you take another little piece of my soul
Why don’t you shape it and shake it ’till you’re really in control
All you do is take
And all I do is give
All that I’m askin’
Is a chance to live
Photo by Timurs Ozuns
Fotosienas plenērs Liepājā 10.09-12.09
3 sekundes
Fotogrāfija no Art Camp 2010, Armanda Grundmaņa lekcija.
Svētdiena. 6 am.
Photo by Armands Grundmanis
Spīgana lasa
Grāmatu bingo
Citi komentē
Spīgana
Spī grāmatu kaķis
Grāmatu Spīgana par grāmatām 