Zivju gripa Šmitostā. Jānis Valks

Grāmatu ar šādu vāku un anotāciju es nekad dzīvē nebūtu lasījusi, ja vien jau iepriekš nebūtu izlasījusi citu šī autora grāmatu- “Rakstu vācēja ceļš”. Arī šī grāmata vilties nelika, lai arī žanrs pavisam cits, un ir skaidrs, ka Valka grāmatas es lasīšu vēl, jācer, ka pie trim izdotām grāmatām viņš nedomā apstāties.

Gvido un viņa jaunais pārinieks Gustavs izmeklēšanai saņem šķietami pavisam garlaicīgu uzdevumu- Šmitostā pazudis jauns vīrietis. Negribīgi abi izmeklētāji dodas uz Šmitostu un drīz vien atklāj, ka aiz pazušanas gadījuma slēpjas kaut kas krietni lielāks un nepatīkamāks par cilvēka nozušanu.

Lasot šo grāmatu, mani mēreni mulsināja krimiķim neierastā sižeta uzbūve- lasītājam lielā nozieguma aina ir skaidra jau no paša sākuma un tas, ko atklāj abi izmeklētāji lasītājam nav nekāds pārsteigums. Tomēr nevar apgalvot, ka tas traucētu. Valks ir veiksmīgi sabrūvējis veselu sazvērestību un izdarījis to gana ticami, nekam notikumu izklāstā piekasīties neprasījās.
Bet par galveno grāmatas trumpi ir nosaucama nevis sazvērestība, bet gan autora fantastiskā valoda. Ja Rakstu vācēja ceļā man valoda šķita par daudz piezemēta, tad šeit tieši valoda sajūsmina un apbur visvairāk. Valkam ir izdevies grāmatu sarakstīt absolūti ticamā un kolorītā sarunvalodā, nevairoties no miljons žargoniem un ne tiem pieklājīgākajiem izteicieniem. Valoda ir tik sulīga, ka brīžiem jau bija vienalga, ko tie varoņi dara, galvenais lai tik turpina runāt. Pie kam, ir skaidrs, ka autoram arī humora izjūta ir vislabākajā darba kārtībā un pa nelielam satīriskam jociņam te ir uz katra soļa. Mazliet melni humoristisko noskaņu lieliski papildina arī Gata Šļūkas lieliskie zīmējumi, kas šai grāmatā perfekti iederas.

Es krimiķus neesmu lasījusi jau gadiem ilgi un īsti nevaru šo grāmatu salīdzināt ar citām žanra pārstāvēm, bet šķita, ka intrigas neesamība grāmatu tomēr neuzlabo. Es visu laiku gaidīju, kur tad būs tas lielais pavērsiens sazvērestībā un kas tad vēl lasītājam nav zināms, bet nekā- viss ir lasītājam zināms un grāmatas vienīgie pavērsieni ir ļoti akšonīgi– visādas pakaļdzīšanās, šaušanas un spridzināšanas. Šai jomā gan viss ir labākajās kases grāvēju tradīcijās.

Kopumā grāmata man patika un brīnišķīgā valoda viennozīmīgi izvelk visu šo pasākumu. Sazvērestību brūvēšana acīmredzami ir Valka stiprā puse un šo grāmatu varētu nosaukt par simpātisku eksperimentu krimiķu lauciņā. Un ja reiz Lata romānu sērijā izdod šādas grāmatas, es sākšu pārskatīt savu viedokli par šo sēriju un varbūt pat sākšu uz to skatīties grāmatnīcās.
Ak jā, un autoram bonuspunkts par lielisku poligāmo attiecību dinamikas izpratni.

Vērtējums:
7/10