Rūgtās sēklas. Īans Tregilliss

Tas, ka es paņēmu lasīt šo grāmatu patiesībā ir mazliet dīvaini, jo 2. Pasaules karš ar vāciešu supercilvēkiem un britu spiegiem īsti neierakstās “manos” žanros, bet tomēr kaut kas mani šai grāmatai pievilka un es noteikti nenožēloju, ka to izlasīju. Pirms sāku lasīt šķita, ka tā varētu savā ziņā sasaukties ar divām grāmatām, ko biju tikko izlasījusi- ar Hemingveja “For whom the bell tolls” (jo Spānijas pilsoņu karš) un Rensoma Rigsa “Mis Peregrīnes namu brīnumbērniem” (jo brīnumbērni), bet, protams, tā nenotika, jo šīs grāmatas darbība vairāk risinās 2. Pasaules karā un Spānijas pilsoņu karš ir tikai neliels ievads un iesildīšanās, un vācu supercilvēki ne tuvu neatgādina jaukos brīnumbērnus, kas saulītē spēlē teātri.

Reibolds Māršs ir britu spiegs, kas Spānijas pilsoņkara laikā sastopas ar pārīti neizskaidrojamām lietām- viņa informators viesnīcā piepeši pārvēršas liesmojošā lodē un pēc tam Māršs ierauga sievieti ar vadiem galvā. Ātri vien atklājas, ka vācieši ir atklājuši veidu, kā uzlabot cilvēkus un iedabūt viņos superspējas, un tieši Maršs ir tas, kuram vāciešus nāksies apturēt, pirms viņi ir noslaucījuši Lielbritāniju (un pēc tam visas pārējās valstis) no zemes virsas.

Šī grāmata ir apmēram tāds variants “kā būtu, ja…”. Kā būtu, ja vāciešiem izdotos izveidot pārcilvēku? Viņiem jau neinteresētu, cik daudz upurus tas prasa un cik sāpīgi tas ir pašiem pārcilvēkiem. Un ko šādā situācijā liktu pretī briti? Grāmatā briti piesaista burvjus, kas tomēr nav nekādi burvji ar brīnumspējām un zižļiem, bet gan starpnieki starp cilvēkiem un eidaloniem- pārdabiskām būtnēm, kas “pārvalda” visumu vai drīzāk ir visums un par saviem pakalpojumiem prasa asins cenu. Man ļoti patika tas, ka neviena no pusēm nav apveltīta ar neierobežotām spējām, abām pusēm ir mīnusi, ir lietas, ko nevar apiet, ir sāpīgas dilemmas. Tas šo stāstu padarīja reālāku, dzīvei pietuvinātāku un nenoliedzami aizraujošāku, jo visas grāmatas garumā tā arī nerodas 100% pārliecība, kurš tad beigās uzvarēs un nopietnus zaudējumus cieš abas puses, kā jau tas karā notiek.

Man jāsaka, ka es jūtos pat zināmā mērā pārsteigta par to, cik ļoti man patika šī grāmata, līdz šim biju pārliecināta, ka šis jau nu gan nav mans lauciņš, bet nu savas domas laikam gan būšu mainījusi un noteikti došu iespēju vēl kādai šāda tipa grāmatai.
Galvenā lieta, kas mani šinī grāmatā piesaistīja bija ļoti skaistā valoda. Skaista ne tādā nozīmē, ka cakaina un krāšņa, bet tāda lakoniska, vietām pat skarba. Un šī skaistā valoda perfekti saspēlēja ar grāmatu, kas būtībā ir ļoti nežēlīga un nebūt ne jauka. Lasot “Rūgtās sēklas” galvā nemitīgi spēlēja filma, kas no manas puses grāmatai ir kompliments, jo ne vienmēr tā notiek, un mani ļoti sajūsmināja kraukļu starpspēles- viņas bija īstajās vietās un grāmatai piešķīra perfektu noskaņu, bez šīm vietām grāmata zaudētu zināmu daļu sava baisuma.
Jā, varoņi gan nebija tie paši dzīvākie un drīzāk bija šabloniski, nevis ar savu raksturu, bet no šāda tipa grāmatas jau laikam neko citu negaida, un spraigais sižets daļēji atsvēra raksturu trūkumu. Man gan ļoti žēl, ka grāmatā nesanāca vairāk iepazīties ar Grētu- vāciešu meiteni ar pareģes spējām-, jo man viņa šķita visinteresantākais tēls visā grāmatā un mani urda ziņkārība par to, kāds īsti ir viņas plāns un ko viņa iesāks tālāk. Es ļoti, ļoti ceru, ka autors triptiha nākamajās daļās viņai pievērsīs vairāk uzmanības. Toties iepriecināja beigās ieliktais papildstāsts par Grētu, kas lasītājam viņu atklāja krietni vairāk, nekā visa grāmata kopā.

Divas lietas gan mani kaitināja. Pirmā- romāns ir rakstīts no vairākiem skatupunktiem (šķiet, ka trīs plus kraukļi) un stāsts nemitīgi lēkā starp tiem un, protams, uz nākamo cilvēku pārlec tieši visinteresantākajā brīdī, tāpēc man romāns šķita tāds diezgan saraustīts un sākumā bija grūti noturēt uzmanību, jo tikko kā esi iejuties vienā stāsta daļā tā autors ņem un pārmet lasītāju uz nākamo. Man būtu labāk paticis, ja pārejas būtu plūdenākas, bet iespējams, ka tad stāsts zaudētu daļu spraiguma, tā ka laikam jau nevar īsti spriest, kā būtu labāk. Otra lieta, ar kuru bieži slimo autori, kas raksta stāstus vairākās daļās- pirmā grāmata beigās uzkaras gaisā. It kā grāmatas galvenā problēma ir atrisināta, bet beigās nav skaidrs, vai briti sev nav radījuši jaunu problēmu- sadarbību ar PSRS, un nav skaidrs, kas notika ar Grētu un Klausu. Es to visu ārprātīgi gribu uzzināt, bet nu man nākas gaidīt, kamēr tikšu pie nākamās grāmatas. Un nākamās grāmatas es gribu tik loti, ka varbūt nemaz negaidīšu latvisko tulkojumu tām.

Šis bija ļoti labs spiegu/kara/pārdabiskā romāns, kas mani pamudināja uz domu, ka arī šis žanrs man varētu ļoti patikt. Katrā ziņa šo grāmatu es izbaudīju par spīti dažiem trūkumiem un iesaku arī citiem.

Vērtējums:
8/10

Advertisements

About spigana

Atskaņas no Spīganas. Viņa bildē un bildējas pati, lasa, dažkārt naktīs kliedz, bet rītos pieraksta sapņus. Šeit lielākoties tikko izlasīto grāmatu apraksti, pāris sapņi un sadzīves ainiņas. Pārējais: http://www.spigana.com http://spigana.tumblr.com View all posts by spigana

One response to “Rūgtās sēklas. Īans Tregilliss

  • andris

    alternatīvās vēstures žanrā papildus garšu piedod tas, ja lasītājs orientējas vēsturē. Redzēt, kā pamainot dažus notikumus mainās visa vēsture. Teorētiski 🙂

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: